Pa soli no ielas – vītols liels.
Zaļi zied.
Šis skaistums – īsts atradums
Pie pašiem pilsētas vārtiem.
Tālāk nav ticis?
Vai nav paticis
Lauzt akmeņus, cementu un bruģi?
Viņš izvēlas sev plašu telpu,
Kur svabada plūst elpa,
Kur zeltodams un brīvs
Var svinēt dzīvi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru