Pavasarī krokusi netaisa nekādu fokusus:
Nebāž galvu ārā sniegā paskatīt, kur ziema.
Pagaida tie itin rāmi, lai to sniegpulksteņi izdara,
Pagaida, kad pūpols apvelsies un dzērves sakliegsies.
Tikai tad tie atvērsies ventspilnieku priekšā.
Gribas pudurīti saņemt riekšās,
Pasargāt no aukstā vēja – lapas taču tiem vēl pazemē!
Tomēr visi kopā ir kā viens košu ziedu klājiens
Acu priekam, bišu darbam aprīlī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru