Lepnajai magonei
Viducī melnums kā poga.
Viņa to visos vējos loka
Līdz ar brunci sārto tā, ka plīvo!
Nav jau tā smagnējā rudzu roga,
Kura vējā tikko grozās.
Vai arī gatavā oga,
Kas ir tik sulīgi smaga,
Ka knapi var iecelt grozā.
Tā katram sava daļa tiek:
Vieniem raža un svars,
Citiem tikai jautrais gars.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru