Manā puķu dārzā
Katrai dobei sava aura:
Petūnijas it kā taurītes
Vakarā liek jundu klausīties.
Agerāti savu ziedu pudurīti
Tur kā bargi norāti.
Varbūt viņiem kāds ir pāri nodarījis?
Matiolas kā šampūnā mazgāti mati
Smaržu viļņiem miega stundai vilina.
Tik pusdienā, kad saule svilina,
Šķiet rūgtas asaras no ziediem pil.
Smags ir viss un karsts, un saplacis.
Bet palīdzēt tu nevari neko.
Tik Dievu klusi lūgt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru