Ausma sveic jauno dienu skaisti arvien,
Kad saule rāmi pamali krāso
Te zilu, te sārtu, te zeltā celtu.
Kāds svētums nāk no turienes!
Bet kur pazūd tas
Dienas svelmē un daudzajās vēlmēs?
Nešķiet vairs, ka Dieviņš staigā pa zemes virsmu
Un svēta visus, kas paceļ acis pret gaismu.
Cik žēl, ka tas zūd!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru